Nāk 1. septembris. Tie ir tradicionāli svētki, bet visiem katru gadu tie ir savādāki. Šogad viņi katram atšķirsies pat no pērnajiem, kur nu vēl no 2000. gada svētkiem. Pārmaiņas notiek skolās. Pārmaiņas notiek arī ģimenēs un sabiedrībā. Un pārmaiņas notiek skolēnu, vecāku, kā arī pedagogu galvās. Gribētos ticēt, ka mūsu bērni kļūs gudrāki, stiprāki, vairāk piemēroti dzīvei un darbam mūsu demokrātijas un tirgus apstākļos. nezinu kā jūs, bet es no mūsu skolām gaidu tieši to. Kā tas tiks panākts, nedaudz nesaprotu.

       Varbūt mana paaudze jau visi ir dinozauri, lai pareizi novērtētu kārtējās izglītības reformas pozitīvos rezultātus? Taču apzinoties sava bērna zināšanu līmeni kaut kā mans optimisms pieplok. Ja es skolu beidzu pirms 23 gadiem un vēl esmu spējīgs palīdzēt vēsturē, ģeogrāfijā, kas it kā ir elementāras lietas, bet arī ģeometrijā, fizikā un algebrā, jāsāk nedaudz tā kā bažīties. Vai tiešām mūsu bērniem skolās  tagad māca mazāk nekā mums, kas mācījušies tumšajos stagnācijas gados?

        Kaut kur lasīju ka Britu zinātnieki ir izpētījuši, ka cilvēka prāta spējas mūsdienās vairs neattīstoties. Tas laikam nozīmē, ka manu bērnu bērni bez kalkulatora nekur tālu netiks, šajā digitalizācijas laikmetā. Varbūt pārspīlēju, bet ja reiz pieļauju tādu domu, iespējams ka kādreiz tas varētu notikt.

       Esmu sapratis, ka nu galīgi negribētos būt gudrākam par saviem bērniem. Šādā lietu kārtībā ir kaut kas dīvains un nepareizs. Tāpēc skolām vajadzētu tiekties celt izglītību uz augšu. Un mums vecākiem saprast, ka ne visās skolās būs vienāds izglītības līmenis. Ne mazsvarīgs ir skolotāja profesionālisms. Labs skolotājs, manā skatījumā, ir tāds kurš māk ieinteresēt ne tikai pāris skolniekus, bet arī pārējo slaistu baru. Ir aizdoma ka pēc visiem šiem reformu gadiem kaut kas nav kārtībā mūsu skolās. Kaut ko mēs esam pazaudējuši. Ar ko sākt, kam pievērst uzmanību pirmkārt, nemācēšu pateikt. Tas lai paliek mūsu valsts vīru ziņā. Var būt beidzot viņi sāks strādāt, nevis diskutēs kā strādāt.

      Domājams ka vecākiem ir citas lietas ko darīt: kādu skolu bērnam izvēlēties, lai būt pārliecinātam, ka bērns tiks tālāk? Kā iegādāties visu, kas skolai nepieciešams un nesagraut ģimenes budžetu? Kā bērns tiks uz skolu un kā tiks atpakaļ?

      Tāpēc apsveicu jūs, vecāki, skolēni, šajos gaišajos svētkos. Skolēniem novēlu veiksmīgu mācību gadu. Vecākiem mazāk problēmu un biezākus maciņus.